Līderu un mācekļu savstarpējās attiecības

⦁ Iestāšanās par komandu.

1. Samuēla 12:23 Tad Samuēls sacīja tautai: Arī es nekad tā neapgrēkošos pret To Kungu, ka mitētos par jums aizlūgt un mācīt jūs staigāt labo un taisno ceļu.

⦁ Garīgo un fizisko vajadzību nodrošināšana.

Маrka 6:30-32 30 Un apustuļi sapulcējās pie Jēzus un Tam stāstīja visu, ko tie bija darījuši un ko tie bija mācījuši. 

31 Un Viņš tiem saka: “Nāciet vieni paši savrup kādā vientuļā vietā un atpūtieties maķenīt.” Jo daudz bija, kas nāca un gāja, un tiem nebija vaļas ne ēst. 

32 Un tie laivā aizbrauca savrup uz kādu tukšu vietu.

⦁ Būt draudzīgās attiecībās.

Jāņa 13:1 Bet pirms Pashā svētkiem, zinādams, ka Viņa stunda bija nākusi un ka Viņam no šīs pasaules jāiet pie Tēva, Jēzus parādīja savējiem, ko Tas šinī pasaulē bija mīlējis, Savu mīlestību līdz galam.

⦁ Pilnīga uzticība savai komandai.

Lūkas 9:1-6 1 Sasaucis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva spēku un varu pār visiem ļauniem gariem un dziedināt sērgas. 

2 Un Viņš tos izsūtīja sludināt Dieva valstību un dziedināt, 

3 tiem sacīdams: “Neņemiet neko līdzi ceļā, ne zizli, ne ceļasomu, ne maizi, ne naudu, ne arī divus svārkus! 

4 Un, kur kādā mājā jūs ieejat, tur palieciet un no turienes ejiet tālāk. 

5 Un, ja kāds jūs neuzņem, tad, iziedami no tās pilsētas, nokratait pīšļus no savām kājām par liecību pret tiem.” 

6 Un izgājuši viņi apstaigāja visus ciemus, sludinādami visur prieka vēsti un dziedinādami.

⦁ Esiet piemērs it visā.

Jāņa 13:13-17 13 Jūs Mani saucat: Mācītājs un Kungs, un jūs pareizi darāt, jo Es tas esmu. 

14 Ja nu Es, jūsu Kungs un Mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt. 

15 Jo Es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā Es jums esmu darījis. 

16 Patiesi, patiesi Es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, nedz sūtnis lielāks par to, kas viņu sūtījis. 

17 Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ja jūs tā darāt!

⦁ Māciet un kalpojiet.

Mateja 5:1-2  1 Kad Viņš ļaužu pulku redzēja, Viņš uzkāpa kalnā un nosēdās, un Viņa mācekļi sapulcējās pie Viņa. 

2 Savu muti atdarījis, Viņš tos mācīja, sacīdams: 

Mateja 8:1-3 1 Un, kad Viņš no kalna nokāpa, daudz ļaužu Viņam sekoja. 

2 Un redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.” 

3 Un Viņš, roku izstiepis, to aizskāra un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!” Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības.

⦁ Pakļaušanās. (Vilciena princips – tevi ved un tu ved) 

Jāņa 6:67-69  67 Tad Jēzus sacīja tiem divpadsmit: “Vai arī jūs gribat aiziet?” 

68 Sīmanis Pēteris Viņam atbildēja: “Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi, 

69 un mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Dieva Svētais.”

KĀDĒĻ LĪDERI CIEŠ SAKĀVI

⦁ Viņi domā, ka mācekļi nespēs izpildīt norādījumus.

⦁ Viņi saskata mācekļos konkurenci.

⦁ Viņi baidās pazaudēt savu aicinājumu.

⦁ Viņi baidās, ka atklāsies viņu vājības.

⦁ Viņi domā, ka pilnvaru nodošanai un vajadzīgo cilvēku apmācībai vienkārši nav laika 

KĀ NODOT PILNAVARAS

⦁ Izvēlieties tās sfēras, kuras jūs gribētu nodot tālāk un veiciet nepieciešamo sagatavošanās darbu.

⦁ Izvēlieties pareizo cilvēku, kuram varētu nodot atbildību.

⦁ Sagatavojiet un iedrošiniet šo cilvēku.

⦁ Nododiet uzdevumu un pārliecinieties vai māceklis saprot, kas darāms.

⦁ Apsveiciet mācekļa neatkarību un atbalstiet viņa personīgo iniciatīvu.

⦁ Attīstiet mācekļa atbildību, nezaudējot vadības grožus.